Laiks, kas plūst. Laiks, kas veido pasaules kārtību, ritumu. Dienas un nakts, Saules un Mēness, ziemas un vasaras, gadskārtu laiku. Laiks, ko nevaram apturēt, bet varam piepildīt. Piepildīt domām, darbiem, tikumu, dziesmām, dejām un krāsām. Trejdeviņu spēku piepildīt.

“Tradīcija toreiz un tagad – tas ir tilts,” uzsver folkloras kopas “Kokle” vadītāja Dina Liepa. Tilts, kas savieno vakardienu ar šodienu. Tilts, kas ļauj tradīcijām saglabāties, pielāgojoties mūsdienām, jo, pirmkārt, maināmies mēs paši.

Horeogrāfe, svētku virsvadītāja Indra Filipsone: “Mēs augam un attīstāmies no mūsu saknēm. Šiem tiltiem pāri ejot, mums jāskatās atpakaļ – jāņem līdzi vakardiena un jāskatās uz priekšdienām, tad arī šodiena būs pilnasinīga un varoša.” Rīgas Franču liceja TDK “Auseklītis” vadītāja, svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne apstiprina, ka vislabākā audzināšanas metode jau no mazotnes ir tieši deja. Ir svarīgi bērniem, jauniešiem un vecākiem stāstīt par to, kā tautas tērps tiek vilkts un kāda nozīme ir detaļām, tādā veidā dziļāk iepazīstot latviešu saknes.