Vadītāja: Iveta Pētersone – Lazdāne

Deju skolotājs: Kaspars Brauns

Koncertmeistare: Sarmīte Plaude

Ceļš uz svētkiem ir garš – tie ir grūti mēģinājumi, koncerti, skates, dažkārt arī katra dejotāja iekšējā cīņa starp „gribu” un „negribu”. Šķita svarīgi noskaidrot, kāda ir formula, lai skolas interešu izglītības pulciņš spētu noturēt spožu savu Rīta zvaigznes vārdu tik daudzus gadus.

D = darbs.

Rīgas Franču liceja deju kolektīvu”Auseklītis”1971. gadā izveidoja un  vadīja  skolotāja Dagmāra Balode. Kopš 1994. gada kolektīva vadītāja ir  Iveta Pētersone – Lazdāne. Dejotprasme tiek apgūta piecās vecuma grupās. Tikai īsts dejotājs zina, cik daudz darba jāiegulda, lai apgūtu soļu rakstu, lai trenētu fizisko izturību un pacietību. Taču pats grūtākais uzdevums kolektīvam ir atrast vienotu domas stīgu, lai atklātu dejas saturu, pārvēršot to mākslas darbā. Paši dejotāji to dēvē par „dzīvošanu dejā”.

K = komanda.

Darbā ar deju kolektīvu „Auseklītis” Ivetai Pētersonei-Lazdānei  palīdz viņas radošā komanda: deju skolotājs Kaspars Brauns un koncertmeistare Sarmīte Plaude. Četrdesmit piecos kolektīva pastāvēšanas gados ir izaugušas vairākas dejotāju paaudzes, un kādreizējie dejotāji tagad uz mēģinājumiem ved savus bērnus. Kolektīva vadītāja ir ļoti pateicīga vecākiem, kuri  ne vien atbalsta, bet arī palīdz ar padomu un interesantām idejām.

K = kvalitāte.

Iveta Pētersone-Lazdāne, būdama LNKC Deju nozares konsultatīvās padomes locekle  un VISC akreditēta mentore, vada skolotājiem kursus un meistarklases, rūpējoties, lai visā Latvijā deju kultūra tiktu augstvērtīgi kopta –  tiktu ievērota gan deju soļu precizitāte, gan atbilstoša tautas tērpa nēsāšanas kultūra. Deju kolektīvs „Auseklītis” vienmēr izvēlas startēt augstākā līmeņa kvalifikācijas  grupā, kas ir liels izaicinājums skolu interešu izglītības kolektīvam.

P = prieks.

Prieks ir viens no latviešu tautas tikumiem, kas sekmē darba izdošanos un vērtību. „Dejot ir kā pacelties mazliet virs zemes. Tajā brīdī neeksistē realitāte, bet ir tikai sapņi, zvaigznes, uz kurām tiekties, un strauji pukstoša sirds,” saka Elizabete. Prieks un gandarījuma sajūta pārņem, uzzinot jauniešu domas, kurās viņi pauž lepnumu par savu tautu un kultūras tradīcijām, apzinās sevi kā daļu no liela un svētīga darba!